b8292acafd72142128a3481ac4b0abff_XL

Garīgajā dzīvē nedrīkst aizmirst humora tikumu, kas var kļūt par ieroci cīņā pret savu lepnību un kārdinājumiem.

Grāmatā “Pārdomas par ticību” to atgādina Nācaretes Ģimeņu kustības dibinātājs, katoļu priesteris un teologs Tadeušs Daičers (Tadeusz Dajczer).

Kā raksta Daičers, Dievs spēj piedot visbriesmīgāko grēku, taču ir kāda lieta, kas traucē Viņam izliet savu žēlsirdību pār cilvēkiem. “Šī ir tava nelokamā, absolūtā nopietnība, kad tu jūties tik nozīmīgs… Vērtējot sevi ticības gaismā, tu ieraudzīsi, ka visas tavas pretenzijas uz pilnīgu nozīmību un atzinību ir vienkārši smieklīgas,” raksta teologs.

“Humora tikums, pasaules uztvere absurda kategorijās ir reliģisks akts, kas var kļūt par eksorcisma jeb sātana izdzīšanas instrumentu. Stājoties pretī tumšajam kārdinājumu vilnim, uzbāzīgām domām, kas var tevi nomocīt, necenties iesaistīties divkaujā ar sātanu, jo viņš ir stiprāks. Pamēģini pasmieties par viņu, neņemt viņu nopietni. Lieto šo vareno eksorcisma līdzekli – reliģiozu humora izjūtu. Izsmejot sātanu, tu vissekmīgāk atraidīsi viņa uzbrukumu. Tu spēsi visvairāk ievainot sātanu, izsmejot viņu, jo viņš ir šausmīgi nopietns un līdz nāvei baidās no izsmiekla. Viņš būs spiests likt tevi mierā”.

Tā nav vienīgā humora priekšrocība garīgajā dzīvē, jo humors palīdz cīnīties arī pret mūsu egoismu. “Šis ir vēl viens nāvīgi nopietns, neaizskarams un absolūts dieveklis. Nedod Dievs viņu aizskart – pasmieties, aizvainot vai pakritizēt,” raksta Daičers. Tieši humora izjūta ļauj kristietim ieraudzīt sevi patiesības gaismā. “Kristīgais humors ir tava es padzīšana no dievekļa troņa. Apzinoties sava es komiskumu, tu vismaz kādu laiku būsi spējīgs pasmieties par šo situāciju, un tā vairs nebūs bīstama. Tad nāks gaismā tava iedomība un lepnība, viss, kas tevī pretendēja uz diženumu vai izraisīja bailes. Tādēļ humora reliģiskajam efektam ir liela loma psihiskā līdzsvara uzturēšanā”.

“Pārdomās par ticību” Daičers atgādina, ka Jēzus laikā farizeji bija “nāvīgi nopietni ļaudis”. “Viņi bija tik ļoti pārliecināti par savu nozīmību un svarīgumu, tik ļoti pieķērušies savai pasaules un Dieva vīzijai, ka uz katru pārmetumu reaģēja ar agresiju. Farizeisms ir pretstats vienkāršībai, bet vienkāršību raksturo brīvība, kas izriet no dzīves patiesībā. Farizeisms arī noraida evaņģēliskā bērna nostāju, kas atzīst savu vājumu un kas tādēļ ir brīvs no sava svarīguma izjūtas. Jāatceras, ka grēks pret Svēto Garu nozīmē, ka cilvēks negrib atzīt patiesību par sevi pašu, negrib atzīt savu vājumu,” rezumē Daičers.

Jāpiebilst, ka viens no humora aizbildņiem Katoļu baznīcā ir Tomass Mors, rakstnieks, filozofs un Anglijas Karalistes kanclers. No viņa ticīgie arī mūsdienās var mācīties veselīgu pašironiju un humora izjūtu.

Fragments no Tomasa Mora „Dievbijīgās lūgšanas“:

Visvarenais Dievs, atbrīvo mani no iedomības, no vēlēšanās saņemt uzslavu, no skaudības, skopuma un nesātības, no slinkuma un izlaidības, no dusmīga gara un atriebības, no visa veida nelabvēlības pret citiem, no priecāšanās par citu nelaimi, no tīksmināšanās par to, ka varu kādu cilvēku nokaitināt, no patikas kādu pārmācīt vai apvainot.

Dāvā man, Kungs, pieticību un pazemību, liec būt neuzkrītošam, mieru nesošam, pacietīgam, žēlsirdīgam, laipnam, maigam un līdzjūtīgam, lai visos savos darbos, vārdos un domās es tiektos tikai pēc viena ideāla – saņemt Tavu Svēto Garu.

Dāvā man, labais Dievs, īstu ticību, nesatricināmu cerību un dedzīgu mīlestību, lai es spētu Tevi mīlēt nesalīdzināmi vairāk nekā pats sevi. Dari, lai es nemīlētu neko tādu, kas Tev nav patīkams, bet lai tiektos tikai pēc tādas kārtības, kādu Tu esi nolicis.

Dari, labais Dievs, lai es ilgotos būt ar Tevi kopā nevis tāpēc, ka gribētu izvairīties no šīs nepilnīgās pasaules likstām, ne arī tāpēc, ka gribētu izvairīties no sāpēm, kādas man reiz varētu sagādāt šķīstītavas uguns vai pat elle, vai arī lai iegūtu sev paradīzes priekus, tādējādi domājot vienīgi pats par savām ērtībām, bet vispirms tāpēc, ka es patiesi Tevi mīlu.

Atbrīvo mani, labais Kungs, no paraduma skaitīt lūgšanas ar notrulinātu prātu.

Dāvā man sirds siltumu un sajūsmu, lai manas domas spēj ātri pacelties pie Tevis. Dāvā man arī žēlastību ilgoties pēc Taviem svētajiem sakramentiem, it sevišķi, lai es spētu izjust prieku no Tava tuvuma Vissvētākajā Altāra Sakramentā, lai mācētu Tev, mīļais Pestītāj, pienācīgi pateikties par to, ka Tu mūs apmeklē, un šajā svētajā piemiņas brīdī ar maigu līdzjūtību atcerēties un pārdomāt Tavas rūgtās ciešanas.

Dari, labais Kungs, lai mēs visi spētu cienīgi pieņemt šo Vissvēto Sakramentu un lai kļūtu par dzīviem Tavas svētās mistiskās miesas, Tavas katoliskās Baznīcas locekļiem.

Dod man, Kungs, žēlastību arī pašam piestrādāt, lai sasniegtu visas lietas, kuras es no Tevis lūdzu. Āmen.”

Marks Jermaks, civitas.lv

Foto: morguefile.com

Реклама